A: Sveiki! Vai vari mani rīt aizvietot darbā? B: Es rīt nevaru, esmu sarunājis tikšanos… A: Ak, lūdzu! Es arī tevi kādreiz nomainīšu. B: LABI…
A: Labvakar! Veic, lūdzu, steidzami dažus labojumus. Nosūtīju e-pastā. B: Bet es šobrīd jau atpūšos. A: Ok, bet tad negaidi ceturkšņa prēmiju… B: Labi, tūlīt izdarīšu!
A: Sveika, mazā māšel! Vai vari man aizdot 700 Eur? B: Čau! Tu man tāpat jau divus tūkstošus esi parādā! A: Un to sauc par māsu… B: Labi, jau labi. Tūlīt pārskaitīšu.
A: Mīļā, uz nedēļas nogali brauksim pie manas mammas, viņai vajag kartupeļus uzart. B: Bet mēs vienojāmies atpūsties šajā nedēļas nogalē. A: Kā palīdzēt savai mammai, tā uzreiz, bet, kad es lūdzu palīdzēt, tad Tev jāatpūšas. B: Ok, brauksim!
A: Meitiņ, novelc šo briesmīgo kleitu, Tu tajā izskaties resna! B: Bet man patīk! A: Tu tajā izskaties kā liela govs, es Tev saku patiesību, negribu Tevi aizvainot. B: Ok…
Visi iepriekš minētie piemēri un līdzīgas situācijas ir Tavu personīgo robežu pārkāpums.
Gandrīz visi noteikti jau ir dzirdējuši par personīgajām robežām, taču tikai daži cilvēki zina, kā tās pamanīt un harmoniski aizstāvēt, lai nepārkāptu citu cilvēku robežas.
Kas ir personīgās robežas?
Personīgās robežas ir neredzamas līnijas, kas nosaka, kur beidzas viena cilvēka personība un sākas cita cilvēka personība. Tās ir psiholoģiska rakstura sajūtas, kas ietver mūsu personības fiziskos, emocionālos, intelektuālos un garīgos aspektus.
Ja Tev var zvanīt plkst. 23 darba jautājumos, Tev nav uzliktas robežas. Ja pie Tevis var nākt katru reizi, kad gribas izraudāties un pažēloties uz visu pasauli, Tev nav uzliktas robežas. Ja Tevi pazemo, visu laiku kaut ko pārmet un visu agresiju izliek uz Tevis, Tev nav uzliktas robežas.
Katram cilvēkam var būt viņa unikālās robežas, kas nosaka, cik ērti es jūtos, ko pieņemu un nepieņemu attiecībās, ko ar mani drīkst un ko nedrīkst darīt, kā ar mani runāt, cik bieži man pieskarties utt.
Kādas ir personīgās robežas?
Ieskicēšu, kādas personīgās robežas pastāv:
Fiziskās robežas tiek pārkāptas, kad cilvēki burtiski iebrūk Tavā telpā.
Emocionālās robežas tiek pārkāptas, kad Tavas jūtas tiek noliegtas vai nenovērtētas, Tevi dažādos veidos cenšas padarīt emocionālāku.
Intelektuālās robežas tiek pārkāptas, kad Tev tiek lūgts dalīties ar informāciju, savu viedokli, zināšanām vai liek domāt par kaut ko, kad Tu to nevēlies darīt.
Seksuālās robežas tiek pārkāptas – fiziski vai ar emocionālo spiedienu, kad Tavas vēlmes tiek izsmietas vai Tu esi spiests darīt kaut ko tādu, ko nevēlies darīt.
Kā var saprast, ka manas robežas tiek pārkāptas?
Tādos brīžos Tu vari izjust tādas sajūtas kā:
- Uzspiesta kauna sajūta;
- Nogurums pēc saskarsmes ar cilvēku;
- Sajūta, ka dari kaut ko tādu, ko īsti nevēlies darīt;
- Depresija;
- Nožēla;
- Sevis vainošana u.c. emocijas.
Kā robežas var tikt pārkāptas dažādās jomās?
Komunikācijā ar vadību/klientiem
“Man šeit vēl pēdējais labojums! Lūdzu, veic to, un es apsolu, tas ir viss!”
“Kāpēc tu man neatbildi? Ir tikai 21:00!”
“Zinu, ka konsultācijas laiks jau beidzies, bet, lūdzu, pastāsti man vēl par…”
“Atceros, ka vienojāmies, ka manu pasūtījumu pabeigsiet līdz piektdienai. Bet man viss ir jāsagatavo šovakar. Lūdzu, ielieciet manu pasūtījumu prioritāšu augšgalā!”
“Pagājušajā reizē šis pakalpojums bija lētāks! Es gribu atlaidi.”
Saskarsmē ar kolēģiem
“Andri, rīt nomaini mani darbā, es nevarēšu ierasties.”
“Vari ātri paveikt vēl šo uzdevumu? Tev šodien tik un tā nav daudz ko darīt.”
“Sandra, palieciet šodien vēlāk pēc darba, mums steidzami jāpabeidz viens pasūtījums.”
“Es ņemšu atvaļinājumu vasarā, jo man ir ģimene, bet Kristīnei nav…”
“Tavs vīrs nav redzēts ilgu laiku. Vai jūs izšķīrāties?”
Ar tuviniekiem
“Kad beidzot precēsies? Gadi iet…”
“Aizdod man 500 Eur! Vai Tev žēl? Es atgriezīšu, tikko varēšu.”
“Es apēdu Tavu kūkas gabalu, Tev jau tāpat nevajadzētu saldumus…”
“Šie džinsi Tev nepiestāv, nevelc tos vairāk!”
“Ņu ko, paspēlējies ar savu uzņēmējdarbību? Atrodi beidzot normālu darbu!”
Kā nostiprināt savas personīgās robežas?
Bieži cilvēki nenosaka skaidras robežas, jo ļoti baidās no apkārtējo cilvēku reakcijas – var apvainoties, sadusmoties, pārstāt ar mani komunicēt, centīsies izdarīt man kaut ko sliktu utt.
Daudzi baidās, ka tad, ja viņi sāks aizstāvēt savas personīgās robežas, no viņiem tuvinieki, kolēģi, klienti utt. vispār novērsīsies.
Faktiski tas notiek divos gadījumos:
- Ja tie nemaz nav Tavi cilvēki. Tad nav jāuztraucas, bet jāpriecājas. Kāpēc Tev dzīvē ir vajadzīgi cilvēki, kuri Tevi nenovērtē un neienes Tavā dzīvē neko labu?
- Ja Tu aizgāji “pārāk tālu” un sāki pārāk skarbi aizstāvēt savas robežas.
Lai izvairītos no otrā gadījuma, man ļoti patīk izmantot Sviestmaižu metodi atgriezeniskās saiknes sniegšanā.
Sviestmaižu metode
Ja cilvēks pārkāpj Tavas robežas, bet komunikācija ar viņu Tev ir svarīga, Tev nevajadzētu uz to visu reaģēt asi, pat ja šobrīd Tu emocionāli ļoti to vēlētos.
Tā vietā mēģini nodot ziņojumu pēc principa:
- Jauka frāze
- Kritika
- Jauka frāze
Piemēram:
“Esmu ļoti pateicīga, ka Tu uztraucies par manu veselību, bet man viss ir kārtībā, esmu pilnībā apmierināta ar savu izskatu un vairs negribētu dzirdēt komentārus par savu ķermeni. Paldies par Tavām rūpēm, es to ļoti novērtēju!”
Tā cilvēks sapratīs, ka viņš joprojām ir Tev vērtīgs un mīlēts, bet tajā pašā laikā Tu viņam nodosi ziņu, ka viņam nevajadzētu turpmāk ar Tevi tā runāt.
Metode “Es – ziņojums”
Vēl viena metode, kā aizstāvēt savas robežas un neieslīgt konfliktā ar cilvēku, ir apzināti un bez apsūdzībām runāt par savām robežām.
Kāda ir metodes būtība?
Kad mēs runājam par savām jūtām, mēs, apzināti vai neapzināti, varam pārslēgties uz partnera vainošanu.
Piemēram:
“Tu vienmēr dari to, ko vēlies. Tev mans viedoklis nemaz neinteresē!”
Šajā gadījumā, lai arī vēlies izteikt savas jūtas, Tu par tām nesaki ne vārda un tikai kritizē otra cilvēku rīcību.
“Es – ziņojuma” struktūra:
1. Runā par savām jūtām.
Piemēram, “Es esmu sarūgtināta”, “Es esmu dusmīga”, “Es uztraucos” utt.
2. Norādi uz notikumu, kas izraisa šīs sajūtas.
Piemēram, “Par to, ka mani lūgumi tiek aizmirsti un ignorēti”, “Par to, ka es netieku laicīgi brīdināta par izmaiņām plānos”, “Par to, ka redzu mājās izmētātas drēbes” utt.
3. Paskaidro, kāpēc šis notikums izraisa šīs sajūtas.
Piemēram, “Man šķiet, ka manu lūgumi ir vienaldzīgi”, “Tāpēc, ka es par Tevi uztraucos”, “Jo es pēc darba esmu nogurusi un nevēlos kopt māju”.
4. Lūdz to nedarīt
Piemēram, “Lūdzu, pieraksti manus lūgumus telefona atgādinājumos, ja grūti tos atcerēties”, “Lūdzu, brīdini mani laicīgi”, “Lūdzu, sakārto savas lietas pats”.
Un tad maģiskā frāze
“Tu vienmēr dari tikai tā, kā pats gribi! Tev mans viedoklis nemaz neinteresē!”
pārvērtīsies par
“Es jūtos apbēdināta, ka mans viedoklis jautājumos, kas skar mūs abus, neinteresē, jo man ir svarīgi attiecībās būt kopā, nevis šķirti. Lūdzu, konsultēsimies viens ar otru pirms lēmumu pieņemšanas, labi?”
Nosakot personīgās robežas, ir ļoti būtiski izvairīties no apsūdzībām, pārmetumiem un agresīva toņa. Un būt gatavam tam, ka otrs ne vienmēr var uzreiz saprast vai piekrist Tavām robežām, un tas ir labi – tas māca būt pacietīgam un atvērtam diskusijām, lai rastu kompromisa risinājumu, kā arī bieži mums pašiem liek būt stingrākiem savu robežu ieraudzīšanā.
Kā ievērot citu cilvēku personīgās robežas?
Sāksim ar to, ka jebkurā gadījumā mēs kādreiz pārkāpsim citu personīgās robežas. Tā tas vienkārši būs. Pieņem to! Un sevi.
Citu cilvēku robežu pārkāpšana nepadara Tevi par sliktu cilvēku, ja vien Tu strādā ar sevi.
Bet ir svarīgi saprast, ka cilvēks, kurš regulārii pārkāpj cita robežas, agrāk vai vēlāk sāks asociēties ar nepatīkamām emocijām. Jo katra tikšanās ar viņu radīs spriedzi.
Tātad, kā Tu vari samazināt personīgo robežu pārkāpumus līdz minimumam?
- Izpēti savas robežas
Bieži vien cilvēki nesaprot paši sevi: kas viņiem patīk un kas nē. Kāda attieksme pret sevi ir pieņemama un kāda nav. Kā Tu vari dzirdēt un sajust citus, ja sevi nedzirdi un nejūti?
Velti laiku sev, lai saprastu, kas tieši Tev ir svarīgs attiecībās ar citiem cilvēkiem, kā vēlies justies, ko pieļausi un nepieļausi attiecībās, caur kādām vērtībām vēlies veidot saskarsmi ar citiem. Atrodi šonedēļ 30 minūtes, lai sarakstītu šo sev rakstiskā veidā.
- Nekaitē citiem, darot “labo”
Gadās, ka mēs pārkāpjam citu cilvēku robežas šķietami labu nodomu vadīti:
- Dodot padomu (kad tas netika lūgts);
- Norādot uz “smieklīgo” izskatu, lai cilvēks labotos (kad mums par to nejautāja);
- Darot visu bērna vietā (kad viņš pats gribēja darīt, varbūt tikai lēnāk vai citādāk);
- Pastāstot, kā “pareizi” dzīvot (lai gan katram cilvēkam “pareizi” ir savādāk).
Tas viss tiek darīts aiz mīlestības un vēlmes palīdzēt, taču, ja dari ko tādu, kas nav lūgts vai nav gaidīts, tas var izraisīt negatīvas emocijas.
Pirms dot padomu, skaļi novērtē cilvēka izskatu vai sniedz palīdzību, vienkārši pajautā otram – vai viņam šobrīd tas ir nepieciešams.
- Skaidri un pārliecinoši izsaki savas robežas
Izmanto skaidrus un konkrētus vārdus, lai izteiktu savas vajadzības un vēlmes. Otrs cilvēks nevar to uzminēt! Ja runāsi “caur rindiņām”, tādu rezultātu arī saņemsi. Bieži cilvēki nesadzird ar pirmo reizi, jo nevēlas sadzirdēt un mainīt savu uzvedību, tāpēc droši var teikt atkārtoti un pat vairākas reizes.
- Pieņem, ka mēs visi esam atšķirīgi
Tas, kas Tev ir normāli, ne vienmēr ir normāli citiem. Esi iejūtīga un novēro citu reakciju uz Tavu rīcību. Ja pamani negatīvismu, neuztver to personīgi, vienkārši jautā: “Vai Tev tas nepatīk?” Un, ja persona apstiprina Tavas aizdomas, nedari to vēlreiz! Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka esi slikta vai ka neesi mīlēta, vienkārši otram var būt patīkamas citas darbības viņa virzienā.
Un atceries, ka Tu nevari būt ērta visiem un vienmēr. Otram cilvēkam ir visas tiesības reaģēt uz Tavām robežām tā, kā viņš to prot. Viņa reakcijas neesi Tu, viņa reakcijas – ir viņa prasmes, kuras otrs šobrīd realizē komunikācijā.
Es parasti klientiem stāstu tādu piemēru. Kad Tev nav nekādu robežu, tas ir tā, ka Tev ir māja un tai apkārt nav sētas – visi var nākt un iet, kad vien vēlas. Kad es uzlieku žogu, vārtiņus, zvaniņu, es parādu cilvēkiem savus noteikumus, kā mani var apciemot.
Un tieši tas pats ir jādara arī realitātē. Kad mēs nosakām savas robežas, mēs skaidri un pārliecinoši izsakām savas vajadzības un vēlmes.
Ir svarīgi atcerēties, ka robežu noteikšana nav savtīga nodarbe vai egoisms, kā to bieži dēvē tie cilvēki, kuriem ar savu robežu novilkšanu mēs kļūstam “neērti”, bet gan rūpes par sevi un citiem cilvēkiem.
Personīgo robežu noteikšana ir process, kas prasa praksi un pacietību. Tomēr, pieliekot pūles, Tu tiešām vari iemācīties veidot veselīgākas, cieņpilnākas attiecības ar citiem un uzlabot savu emocionālo labsajūtu.
Ar kuru cilvēku Tev šobrīd visvairāk nepieciešams sakārtot personīgo robežu jautājumu?
Publicēts: žurnāla “Santa” 2024. gada maija numurā