Bieži vien mēs dzīvojam ar domu – ja es speršu šo soli, ko par mani padomās citi? Kolēģi, radinieki, ģimene. Un ļoti daudzās situācijās mēs savas rīcības vērtējam nevis “Kā es par to jūtos pats?”, bet “Ko citi par to padomās?”. Vai mani pieņems vai nepieņems, vai mans viedoklis patiks vai nepatiks, vai būšu piederīgs vai ne…

Kad runājam par savas vērtības apzināšanos, tas ir par to, ka, pirmkārt, es pats sevi pieņemu PILNĪBĀ – arī ar to, ka kādreiz man var būt pozitīvas domas un var būt negatīvas. Ar to, ka kādreiz esmu ļoti laimīgs, priecīgs un brīvs, bet kādreiz jūtos pilnīgi iztukšots, dusmīgs, negatīvs un ierobežots. Ar to, ka kādu reizi es varu veikt ļoti konstruktīvas darbības, sniegt vērtīgu atgriezenisko saiti, vest adekvātas sarunas ar cilvēkiem, bet dažreiz viss aiziet pilnīgi greizi un es nesaprotu, ko es daru, kā es daru, kāpēc es daru.

Savā vērtībā mēs apzināmies, ka ES SEVI PIEŅEMU ARĪ TĀDU!

Gan ar manu gaišo pusi – ka manī viss ir skaisti un kārtīgi, gan ar to “tumšo” – ka kādreiz man dzīvē neiet tik labi, kā gribētos. Un arī tad, ja es kādā brīdī sāku ļoti šaubīties par sevi, saviem lēmumiem, savām darbībām – arī tad es sevi pieņemu!

Sava vērtība nav jāmeklē

Šobrīd ir ļoti populāri, ka cilvēki meklē sevi, meklē savu dzīves jēgu, meklē savu īpašo uzdevumu uz šīs Zemes. Un tas viss ir atkarīgs no ārējiem faktoriem:

  • Kad man būs TĀDS darbs, tad gan es kļūšu bagātāks;
  • Kad man būs ģimene, tad es kļūšu laimīgāks;
  • Kad man būs kāds īpašs hobijs, tad gan es būšu radošs.

Savu vērtību mēs pārāk bieži uztveram atkarībā no tā, kas mainīsies manos ārējos faktoros.

Būtiskākā lieta ir apzināties, ka mana vērtība patiesībā nekur nav jāmeklē!

Katrs no mums ir piedzimis ļoti unikāls! Mums Dievs iedevis milzīgu dāvanu – DZĪVOT! Šeit un tagad! Un katrs no mums ir piedzimis ar savu milzīgu vērtību.

Var būt brīži, kad mēs šo vērtību neapzināmies. Un tādos brīžos mūsu uzdevums ir nevis meklēt to apkārt, bet vērt sevi vaļā. Ar sevi strādājot, verot vaļā savu iekšējo potenciālu, saprast, kas tad ir tā MANA vērtība!

Kā mēs visbiežāk “pazaudējam” savu vērtību?

Daudziem tas cēlies no bērnības. Ja mēs bērnībā nesaņemam pietiekami daudz mīlestības, atzinības, varbūt mūs neslavēja, varbūt mūs vienmēr ar kādu salīdzināja, varbūt mūs nemīlēja par to, ka mēs vienkārši esam. Un tādos brīžos mēs no bērnības paņemam to programmu, ka es neesmu pietiekami labs, ka man vajag sevī meklēt kaut ko vēl labāku, foršāku, savādāku, augstāku, plašāku salīdzinājumā ar citiem.

Patiesībā tā īstā lieta, kad es patiešām sāku apzināties savu vērtību, notiek tad, kad es noņemu visus šos ārējos faktorus. Tu esi pats tikai ar sevi, un esi laimīgs!

Es vairākkārt esmu pieredzējusi šo periodu, kad jutu, ka es pati ar sevi esmu ļoti laimīga! Viss, kas notiek apkārt, tas, protams, ir, bet tas neietekmē ne manu pašapziņu, ne pašvērtējumu. Tas vienkārši ir kā fakts, ka man var būt kādas negatīvas domas, situācijas, darbības, bet tajā pašā laikā es pats ar sevi jūtos ļoti labi.

Kā atvērties savai vērtībai?

Tas, kas mums ir jādara – jāiemācās katru dienu vienkārši pateikt sev – “Wow, jauna diena! Wow, es šodien dzīvoju! Man ir dots šodien just, redzēt, dzirdēt, smaidīt. Man ir dotas iespējas kaut ko mainīt savā dzīvē, kaut ko uzlabot, attīstīt.” Katru rītu sākt ar šo pateicību Dievam un Visumam.

Kad mums dzīvē viss nojūk, mēs uz to paskatāmies no prizmas – “Atkal man viss jāsāk no nulles, kas tik ilgi ir būvēts”. Bet uz to taču var paskatīties citādāk! Aizdomājies! Tev ir iedota unikāla iespēja SĀKT NO JAUNA. Bet tagad ar visu to vērtīgo bagāžu, kas tevī jau ir iekšā, ar visām tām zināšanām un prasmēm, ar visām emocijām, jūtām, darbībām. Iedomājies, cik tas ir vērtīgi? Biežāk jāpalūkojas uz sevi tieši šādi – “Wow, es esmu vienīgais tāds šajā pasaulē, neviena cita tāda nav! Jā, es esmu ar savām baltajām un melnajām pusēm, un es tās sevī pilnībā pieņemu. Es turpinu sevi attīstīt, lai “tumšo” pušu ir mazāk, un gaišo – vairāk!”

Mēs mēdzam meklēt piepildījumu savā darbā, ģimenē, hobijos, citos cilvēkos, citā valstī, bet patiesībā mūsu vērtība ir šeit un tagad – tieši tādiem, kādi mēs esam. Apzinies, kas tu esi, kādu labumu tu dod pasaulei, caur kādām tavām jūtām, domām un darbībām tu varētu dot vēl lielāku pienesumu šai pasaulei.

Tieši šobrīd paņem papīra lapu un uzraksti maksimāli detalizētas atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas es esmu? Par kādu personību es esmu kļuvis, pateicoties savai pieredzei?
  • Kādu labumu es šobrīd dodu pasaulei?
  • Ko es vēlētos atstāt pēc sevis vai nodot nākamajām paaudzēm?

Ļauj sev mierīgi atbildēt uz šiem jautājumiem. Ja nepieciešams, atgriezies pie tiem vairākas dienas pēc kārtas. Atceries, ka tā ir tava vērtība!

Mēs paši veidojam savu vērtību!

Tikai ikdienas treniņš ar sevi palīdz mums apzināties sevi kā vēl vērtīgāku personību.

Publicēts: retrits.lv